Aicinājums
Es dzīves ceļu mēroju
Kā vientuļš karotājs
Ar dzīves jēgām bruņojies
Sevi meklēju
Ja redzi – nāci līdz
Lai laiks mūs kopā kauj
Lai jauko mirkļu iespaidā
Mūs aiznes mūžībā
/24082011/
Izkusa Aisbergs
Un gāja līdz tiem
Daudzajiem
Kas padevušies
Nolādot likteni
Nolādot tautu
Nolādot aklos
Kas nedzird, kad sauc tos
Bet naidenieks ir neapturams
Tā spēkiem nava redzams gals
Tas svētozolus nocirtis
Un tautas garu aizskāris
Un tāpēc aklie nedzird tos
Saucējus izmisušos
Tāpēc saucēji krīt tur
Kur krīt, kas zaudē cerību
Bet celies saucēj, tas nav gals
Tas tikai vājums – mirāža
Jo kamēr cīnīsies kaut viens
Uguns nebūs apdzisis
Un laika vējiem mainoties
No ogles celsies ugunsgrēks
Kas kliedēs tumsu nāvīgo
Un sildīs ļaudis grēcīgos
/22102011/
Es dzīves ceļu mēroju
Kā vientuļš karotājs
Ar dzīves jēgām bruņojies
Sevi meklēju
Ja redzi – nāci līdz
Lai laiks mūs kopā kauj
Lai jauko mirkļu iespaidā
Mūs aiznes mūžībā
/24082011/
Ejam vēlēt, ejam vēlēt
Redzēs, varbūt labāk būs
Varbūt beidzot brīnums notiks
Strādās krietni vēlētie
Jāiet vēlēt, jāiet vēlēt
Izdresētas aitas blēj
Atbalss skandē visās malās:
Kā vēlēsiet – tā dzīvosiet
Ejiet vēlēt, ejiet vēlēt
Klusi dungo vilku bars
No visām muļķu listēm savu
Mums par prieku izvelkiet
Glaunās frakās tērptas aitas
Pa kārtai kāpj uz tribīnes
Katra sacenšas ar katru
Sevi slavēt, citus pelt
Lepni tērpto aitu barā
Ēnā redzams ar kāds vilks
Ap viņu visas lietas grozās
Viņš suflē, rausta diedziņus
Dažreiz vilki aitu ādā
Kāpj tribīnē, lai mācītu
Jāsargā, ar mēru jācērpj
Jādod zāle labākā
Kad vēlēšanu diena cauri
Kad urnas pilnas cerību
Tiek aizmirsts solītais un teiktais
Turpinās viss kā līdz šim
Iet gads no gada un ikreizi
Aitas vēlē cītīgi
Un pēc tam kā likums prāto
Kļūdījos – bij jāvēl cits
Un nekādi naivās aitas
Īstenību nesaredz
Tu vari vēlēt par jebkuru
Rezultāts būs vienmēr viens
Un ja nu kāda aita
Sāk redzēt, šaubīties
Ar degsmi acīs citas
To sauc pie kārtības
Ja nezinātājs pavēro
Šo lugu dīvaino
Tam gribas jautāt – kāpēc tā?
Priekš kam šis teātris?
Viss vienkārši – ja aitas tic
Ka pašas kaut ko lemj
Tad cirpšana ir vieglāka
Un vilna labāk aug
Tāpēc gari vareni
Visus novēro
Pēta, apsver, saskaita
Vilkus pieskata
Un ja kāds padumjš, rijīgs vilks
Neprot savu dabu slēpt
Gari to bez žēluma
Postā grūž tūlīt
Tādēļ reizēm gadās
Ja aitas skaļāk blēj
Tas var vilkus iedzīt
Lielā nelaimē
Bet kamēr aita aita ir
Tai labums no tā mazs
Jo dabā tukša vieta
Nepaliek nekad
Viens tik aitām glābiņš
Par aitām nepalikt
Caur grūtībām, caur mokām
Uz augšu pāratdzimt
/24082011/
Nepārdod sevi ne šodien, ne rīt
Nepārdod sevi, lai cik grūti iet
Nepārdod sevi par niecīgu algu
Nepārdod sevi par milzīgu naudu
Nepārdod vecākus, nepārdod bērnus
Nepārdod radus, nepārdod draugus
Nepārdod to, kas nepieder Tev
Nepārdod, lai gūtu tik sev
Nepārdod visdārgāko
Nepārdod vistuvāko
Pārdosi – samaksa taisnīga būs
Ne zeltā, bet mokās būs jāvada mūžs
Nepadodies nekad un nevienam
Nepadodies maldīgam mieram
Nepadodies pārspēka mākts
Nepadodies, kad spēka šķiet daudz
No nāves briesmām nebaidies
Uz gļēvuļu paraugu neskaties
Nepadodies, ja nopulgo Tevi
Nepadodies briesmoņiem sevī
Cīnies ar lepnību, cīnies ar bailēm
Nepadodies nekādām no kaitēm
Ja krīti, tiec sakauts – piecelies
Nepadodies, pretojies
Padosies – samaksa taisnīga būs
Nožēlojams kļūs turpmākais mūžs
Atrodi sevi ir diena vai nakts
Atrodi sevi, kad šķietas nelīdz nekas
Atrodi spēku, atrodi labo
Atrodi jēgu, atrodi skaisto
Atrodi veidu kā palīdzēt
Pakritušajiem piecelties
Atrodi sevī visdārgāko
Visapslēptāko, vistuvāko
Atradīsi – samaksa taisnīga būs
Tev priekšā būs bagāts un spēku pilns mūžs
/15082011/
Lai lielas lietas veiktu
Lai ērtāks būtu mūžs
Bij jānopūlas daudziem
Lai dažiem maz kas trūkst
Tā kopš laiku laikiem
Ļaudis pierada
Pie kārtības ačgānas
Sauktas – verdzība
Senāk važās stingrās
Vergus iekala
Sargāja, lai nebēg
Projām – brīvībā
Tagad jauni laiki
Verdzības vairs nav
Katrs plebejs bauda
Pārpārēm brīvības
Ir iespējas ikkatram
Darīt to, ko grib
Tik jāatbild ir par sekām
Lai kādas tās ar ir
Kā izrādās, ja palaiž
Vergus brīvībā
Tie pēc kāda laika
Bēg būros atpakaļ
Par ēdamo, par baudām
Par sīkām ērtībām
Plebejs gatavs atdot
Svētas vērtības
Par kapeikām tas strādās
Par rubli vagars būs
Bet, ja labi maksās
Tiks izdarīts jebkas
Un lielais verga sapnis
Ir pašam vergus gūt
Lai dzīvot var ar šiku
Zelta krātiņos
Tāpēc jaunos laikos
Vergs bauda brīvību
Jo važas tam ir prātā
Bet stimuls vēderā
Un joprojām dažiem
Netrūkst it nekā
Kamēr visiem citiem
Sūri jāstrādā
Starplaikā starp darbu
Miegu, ēšanu
Vergi izšķiež laiku
Tukšās izpriecās
Tik dažiem pietiek prāta
Laiku veltīt sev
Darīt to, kas patīk
To, kas gaismā ceļ
Radīt dvēselei par prieku
Garu attīstīt
Uzticīgi kalpot
Svētiem principiem
Ak, Spartak, velti centies
Vergiem brīvi dot
Tie labāk jūtas važās
Kā tad, kad važu nav
Lai prāta važas gaistu
Grēkam jāatmirst
Caur ciešanām, caur sāpēm
No jauna jāpiedzimst
/10082011/
Ja rīta saulei uzsmaidot
Klaušās jādodas
Un vienveidīgās nodarbēs
Ar laiku jākaujas
Palūkojies debesīs
Un lido tāļu prom
Cel pilis sapņu pasaulē
Un lai tās īstas top
/09082011/
Pār zemi dzeltens krauklis slīd
Un veras pasaulē
Kā rosās zvēri dažādi
Un steidz kā negudri
Purvos dzīvo mērkaķi
Tiem tīk pa miglu skriet
Tie klūp un punus uzdauza
Un tālāk skrien nekur
Maza trausla irbīte
Bezgalībā jāj
Vilkā irbe pārvēršas
Kad bezgalība zūd
Trakas aitas pļaviņā
Mauc lauvam ādu nost
Un nemana kā šakāļi
Tās pa vienam kož
Pa šoseju ar kamanām
Trauc tālēs zaķēni
Pēc skata ļoti svarīgi
Bet sirdī bailīgi
Par zeltu karo vanagi
Tie lemj, kas labs, kas ne
Kas kuram zvēram jādara
Kur kā labāk skriet
Burvji krāsās dažādās
Pūš miglu apkārtnē
Tie rada sapņu valstības
Liek katram iet kaut kur
Krauklis veras pasaulē
Kā ciemiņš neredzams
Viņš noraugās kā radības
Bez jēgas steidzas nost
Kā iespundētas riteņos
Tās mēro mūžības
Un saviem sapņiem darbina
Pekles mašīnas
/05082011/
Naktī, tad, kad mēness spīd
Kad visapkārt ēnas slīd
Kūsā dzīve tumsnēja
Mežonīgi dažāda
Vilki naktī baros kauc
Nāve dodas pastaigā
Un tikai naktī uzzied tās
Radības viskrāšņākās
Dienā gaismas lutināti
Enerģijas pārbagāti
Katrs gariņš dzīvot prot
Katram viss tiek viegli dots
Tāpēc augi dienīgi
Nav tik krāšņi burvīgi
Tikai tumsā zeļ un plaukst
Dvēseles visgaišākās
Tumsā citas gaismas nav
Tikai, kas no paša nāk
Tāpēc naktī uzzied tās
Radības viskrāšņākās
/03082011/
Reiz mātei dzīvē atnācu
Tai laimi prieku atnesu
Un lai cik podus apgāztu
Tā mūžam mani mīlētu
Reiz meitenīti skatīju
Simpātisku mīlīgu
Aiz bizes viņu raustīju
Ūdeņiem to laistīju
Reiz draudzenīti satiku
Sākumā tai patiku
To labāko šai vēlēju
Uz nerviem viņai spēlēju
Reiz palaistuvi nopirku
Tai patiku kad maksāju
Tā man daudz ko taupīja
Tikai maku tukšoja
Reiz jaunu sievu apņēmu
Tā teica, ka tai patīku
Bērnus viņai taisīju
Kurš mans vēlāk minēju
Mīļāko reiz ieguvu
Cieši rokās saistīju
Viņas dēļ i mīlēju
Meloju un pametu
Reiz meitiņa man izauga
Kā tētuks biju sajūsmā
Lutināju, mīlēju
No grūtībām to sargāju
Reiz nabagmājā nokļuvu
Vecu veču satiku
Kopā dzīvi vadījām
Līdz reiz projām aizgājām
/02022010/
Lieli kungi smalkās drānās
Skaita, summē veikalus
Domājot par nabagajiem
Sauc: Būs jāceļ nodokļi
Nabagbūda krītā ņemta
Nākamības sapņu pils
Kas par laimi, bez tās nevar!
Jāliek virsū nodokli
Tiem, kas stipri, kas vēl elpo
Kas spēj izturēt un vilkt
Strādātprieku motivējot
Jāaplaimo ar nodokli
Nodokļi pa labi, kreisi
Tiek vieglu roku dalīti
Bet ļauniem likumpārkāpējiem
Dos lielus sodus milicis
Fiskāls bubuls kungus vajā
Liek griezt un skaitīt rūpīgi
Ko darīt? Gali neiet kopā
Aiziet, vēl vienu nodokli
Lieli kungi lieliem prātiem
Strādā, nopūlas cik spēj
Algu tie ņem pieticīgu
Cirpt tik citus, sevi ne
Tālās zemēs berzē rokas
Kungu darbs tur iet pie sirds
Kas par iztapīgiem muļķiem!
Sev bedri rok par uzslavu
/08122009/
Ieej bankā, paņem krītu
Krīts tā tēriņprieku ceļ
Muļķi tikai krāj un krāj
Gudrie aizņemas, kur var
Ieej bankā, smaidi plati
Dežursmaids Tev garantēts
Tad, kad Tava stunda sitīs
Banka Tev vairs nesmaidīs
Ieej bankā, atdod prātu
Prāts kā ķīla kotējas
Pievienojies muļķu baram
Dzīvo šodien, maksā rīt
/07122009/
Nāks laiks kad gaisma nodzisīs
Nāks laiks kad ziedi noziedēs
Nāks laiks kad dziesma izskanēs
Nāks laiks kad pulkstens apstāsies
Tikmēr saule spoži spīd
Tikmēr puķes krāšņi zied
Tikmēr jautra dziesma skan
Tikmēr laika rādis skrien
Bij laiks kad gaisma piedzima
Bij laiks kad puķe uzplauka
Bij laiks kad dziesma iesākās
Bij laiks kad laiki aizsākās
Ik mirkli gaisma piedzimst – dziest
Ik mirkli puķe zied – nozied
Ik mirkli dziesma skan – neskan
Ik mirkli laiks te iet, te ne
Trīs punkti vienā saspiesti
Par sevi katrs, kopā viens
Tie bezgalības nošķirti
Mūžības mezglā sasieti
Vienam punktam blakus cits
To daudz kā zvaigznes debesīs
Tie katrs cits, bet kopā viens
Tas viens kā zvaigzne debesīs
/02092009/
Tukšā sirdī ilgas deg
Ilgas sapņu tālēs ved
Sapņi iet kur ceļa nav
Bezceļš spēkus projām ņem
Spēku vieta tukša stāv
Līdz jauni spēki vietā nāk
Ja nenāk sirdi ilgas māc
Par bezceļiem tad sapņi nāk
Tad neredzi ka dārgākais
Ir vienmēr blakām, aizsniedzams
/21082009/
Tumša saule, tumšā zemē
Tumšā dienā, tumši spīd
Gaiša saule, gaišā zemē
Gaišā dienā, gaiši spīd
Gaišā saule debesīs
Visu dienu zemē krīt
Zemes dzīlēs tumša saule
Visu dienu augšā kāpj
Gaiša saule, tumsas zemē
Visu dienu zemē krīt
Tumša saule, gaismas zemē
Visu dienu augšā kāpj
Saule staro, saule laistās
Tumša tā vai gaiša ir
Saule vienmēr paliek saule
Tiem, kas saules staros mīt
/18082009/
Vilks ozolā uzkāpa
Zīli apēda
Pārvērtās krauklī
Un lidoja prom
Lidoja projām
Uz siltajām zemēm
Kur palmas aug debesīs
Jūrā saule spīd
Vilks siltajās zemēs
Ozolu neatrada
Pārvērtās čūskā
Un rāpoja prom
Rāpoja projām
Uz ozolu zemi
Kur apēdot zīles
Var lidot kur grib
/01082009/